Ģeogrāfiskā karte - Čihirina (Chyhyryn)

Čihirina (Chyhyryn)
Čihirina ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala austrumos Tjasminas upes krastā, 63 km no apgabala centra Čerkasiem. Čihirinas rajona centrs. Pilsētas padomei pakļauts Černečes ciemats.

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1589. gadā, kad Polijas karalis Sigismunds III atļāva Aleksandram Višņeveckim dibināt pilsētu pie tatāru trakta. Nosaukums cēlies no tatāru valodas çığır — ‘ceļš’ vai ‘izeja’. Jau 1592. gadā Čihirinai piešķirtas Magdeburgas tiesības ar ģerboni un atļauju diviem gadatirgiem gadā. No 1648. līdz 1712. gada pilsēta ir Čihirinas kazaku pulka centrs, bet no 1648. līdz 1660. gadam — hetmaņa Bohdana Hmeļnicka rezidence un hetmaņu valsts galvaspilsēta. 1797. gadā Čihirina nonāca Krievijas Impērijas sastāvā un kļūst par apriņķa pilsētu.

Čihirina ir hetmaņa Petro Dorošenko (Петро Дорошенко, 1627 – 1698) dzimtā pilsēta.

 
Ģeogrāfiskā karte - Čihirina (Chyhyryn)
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs
Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
UAH Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) â‚´ 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
UK Ukraiņu valoda (Ukrainian language)
HU Ungāru valoda (Hungarian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Moldova 
  •  Polija 
  •  Rumānija 
  •  Slovākija 
  •  Ungārija